apreibums
apreibums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apreibums | apreibumi |
| Ģen. | apreibuma | apreibumu |
| Dat. | apreibumam | apreibumiem |
| Akuz. | apreibumu | apreibumus |
| Lok. | apreibumā | apreibumos |
Stāvoklis → apreibt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Alkometrs viņiem apreibumu konstatēja, taču rādītājs nepārsniedza 0,5 promiles.
- Nu Dante saprata, ka atvestais ir galīgā apreibuma iespaidā.
- Pārāk maz esam runājuši par apreibumu ar “ saldo brīvības vārdu”.
- Policija konstatēja, ka vīrietim alkohola apreibums ir 1,61 promile, sievietei 0,359 promiles.
- Galvā atkal iestājas tukšums un tāds kā apreibums.