noreibt
noreibt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noreibstu | noreibstam | noreibu | noreibām | noreibšu | noreibsim |
| 2. pers. | noreibsti | noreibstat | noreibi | noreibāt | noreibsi | noreibsiet, noreibsit |
| 3. pers. | noreibst | noreiba | noreibs | |||
Pavēles izteiksme: noreibsti (vsk. 2. pers.), noreibstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noreibstot (tag.), noreibšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noreibtu
Vajadzības izteiksme: jānoreibst
1.Nokļūt, parasti stipra, reibuma stāvoklī (parasti alkoholisku vielu iedarbībā); apreibt1.
1.1.Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
1.2.Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
2.Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt2.
Stabili vārdu savienojumiAcis apreibst; acis noreibst. Galva apreibst; galva noreibst; galva skurbst; galva reibst.
- Acis apreibst; acis noreibst — saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē)
- Galva apreibst; galva noreibst; galva skurbst; galva reibst kolokācija — 1. Saka, ja cilvēks apreibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas)2. Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja piepeši noreibst galva, paņem pārtraukumu un elpo kā ierasts.
- Nekādā veidā nevēloties noreibt, lai tikai bērnības noslēpums neizlīstu laukā.
- No šejienes varēja redzēt tik tālu, ka gandrīz noreiba galva.
- – Es, piemēram, saku, ka varu noreibt no dzīves.
- Maijai noreiba galva no tik pēkšņas atklāsmes, viņa tam nebija gatava.