reibums
reibums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | reibums | reibumi |
| Ģen. | reibuma | reibumu |
| Dat. | reibumam | reibumiem |
| Akuz. | reibumu | reibumus |
| Lok. | reibumā | reibumos |
1.Stāvoklis → reibt1.
1.1.Stāvoklis, kas rodas stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā.
1.2.pārnestā nozīmē Tas (parasti smarža), kas reibina (1).
2.Stāvoklis → reibt2.
2.1.Stāvoklis, kas rodas intensīvas psihiskas vai fizioloģiskas norises rezultātā.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Būdama alkohola reibumā, dziedātāja ar saviem komentāriem traucējusi citiem skatītājiem.
- Arī šajā gadījumā ir aizdomas par alkohola reibumu, norāda Bundule.
- Taču gadās arī tādi, kas garākos pārbraucienus auto vada reibumā.
- Šā gada pirmajā pusgadā divkāršojies reibumā aizturēto velosipēdistu un mopēdistu skaits.
- Negadījumā iesaistītajam 1985.gadā vīrietim tika konstatēts 3,22 promiļu alkohola reibums.