aizbēgt
Lietojuma biežums :
aizbēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Bēgot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Bēgt prom.
1.2.Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
1.3.pārnestā nozīmē Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri