aizrāpot
aizrāpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizrāpoju | aizrāpojam | aizrāpoju | aizrāpojām | aizrāpošu | aizrāposim |
| 2. pers. | aizrāpo | aizrāpojat | aizrāpoji | aizrāpojāt | aizrāposi | aizrāposiet, aizrāposit |
| 3. pers. | aizrāpo | aizrāpoja | aizrāpos | |||
Pavēles izteiksme: aizrāpo (vsk. 2. pers.), aizrāpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrāpojot (tag.), aizrāpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrāpotu
Vajadzības izteiksme: jāaizrāpo
1.Rāpojot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Rāpot prom; rāpojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
2.sarunvaloda Aiziet (parasti lēni, ar grūtībām).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vaboles nekad neaizrāpo tālāk par 200 m no sava dzimtā koka.
- Šķita, ka pāri pelēkā akmens plātnēm ir aizrāpojusi milzu gliemene.
- Tas tomēr būtu brīnums, ja izdotos aizrāpot līdz savējiem.
- Cerot, ka laukā tomēr ir gaišāks, Tālis aizrāpoja līdz lūkai.
- Jolanta aizrāpo pārbaudīt pudeles, līdz atrod kādā ko dzeramu.