aizrakstīt
aizrakstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizrakstu | aizrakstām | aizrakstīju | aizrakstījām | aizrakstīšu | aizrakstīsim |
| 2. pers. | aizraksti | aizrakstāt | aizrakstīji | aizrakstījāt | aizrakstīsi | aizrakstīsiet, aizrakstīsit |
| 3. pers. | aizraksta | aizrakstīja | aizrakstīs | |||
Pavēles izteiksme: aizraksti (vsk. 2. pers.), aizrakstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrakstot (tag.), aizrakstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrakstītu
Vajadzības izteiksme: jāaizraksta
1.Uzrakstīt un nosūtīt (vēstuli, paziņojumu u. tml.).
2.intransitīvs Uzrakstīt (līdz kādai vietai).
Stabili vārdu savienojumiAizrakstīt priekšā.
- Aizrakstīt priekšā sarunvaloda, kolokācija — uzrakstīt paraugam
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr joka pēc aizrakstīju, un nākamajā nedēļā gāju uz pārrunām.
- 21. gadsimts palīdzēja viņu viena vakara laikā atrast, aizrakstīt vēstuli.
- Un vēl - vai un kā uz turieni varot man aizrakstīt?
- Un viņš tev aizrakstīja: “ Jā, es gribu!”
- Es viņiem aizrakstīju garu vēstuli, kāpēc tas ir vajadzīgs.