aizrakt
aizrakt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizroku | aizrokam | aizraku | aizrakām | aizrakšu | aizraksim |
| 2. pers. | aizroc | aizrokat | aizraki | aizrakāt | aizraksi | aizraksiet, aizraksit |
| 3. pers. | aizrok | aizraka | aizraks | |||
Pavēles izteiksme: aizroc (vsk. 2. pers.), aizrociet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrokot (tag.), aizrakšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizraktu
Vajadzības izteiksme: jāaizrok
1.Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
1.1.intransitīvs Rokot nokļūt (līdz kādai vietai).
2.Rokot aizpildīt.
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Rakt ciet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad jau ilgāku laiku bedre stāv neaizrakta, ūdens turpina sūkties.
- Kapa bedri aizraka ar rokām un pāris nobružātām lāpstām.”
- Viņš pabeidz aizrakt grāvi, kurā guldīts elektrības kabelis.
- Nezinu, vai kāds domāja, ka tās bedres ar mazutu aizraks ciet.
- Erna aizrok bedri, nolīdzina un uzbīda virsū akmeni.