aizrasot
aizrasot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizrasoju | aizrasojam | aizrasoju | aizrasojām | aizrasošu | aizrasosim |
| 2. pers. | aizraso | aizrasojat | aizrasoji | aizrasojāt | aizrasosi | aizrasosiet, aizrasosit |
| 3. pers. | aizraso | aizrasoja | aizrasos | |||
Pavēles izteiksme: aizraso (vsk. 2. pers.), aizrasojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizrasojot (tag.), aizrasošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizrasotu
Vajadzības izteiksme: jāaizraso
1.intransitīvs Pārklāties ar rasu, ūdens lāsēm; aizsvīst, norasot.
2.transitīvs Pārklāt ar rasu, ūdens lāsēm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iestājās neiedomājami drēgns laiks, pa ielām rāpoja dzelteni un sarkani pilsētas trolejbusi ar pusakliem, aizrasojušiem stikliem.
- Viņš jau labu brīdi stāvēja pie aizrasojušās rūts un raudzījās krēslainajā pasaulē.
- Ziemās tie aizraso , veidojas leduspuķes
- Vai Tev Taizemē ir bijusi kaut reize, ka aizraso objekts?
- Tajā bija diezgan auksti, no mutes plūda garaiņi, aizrasoja logi no elpas.