aizslāt1
aizslāt 1. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizslāju | aizslājam | aizslāju | aizslājām | aizslāšu | aizslāsim |
| 2. pers. | aizslāj | aizslājat | aizslāji | aizslājāt | aizslāsi | aizslāsiet, aizslāsit |
| 3. pers. | aizslāj | aizslāja | aizslās | |||
Pavēles izteiksme: aizslāj (vsk. 2. pers.), aizslājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizslājot (tag.), aizslāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizslātu
Vajadzības izteiksme: jāaizslāj
1.Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Slāt prom.
1.2.Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No auto izkāpa puisis treniņtērpā un grīļodamies aizslāja uz dzērienu veikala pusi.
- — zīmīgi izslējis gaisā rādītājpirkstu, vecais milzis plašiem soļiem aizslāj uz kapliču.
- Pilsonis tostarp aizslāja taisni pāri laukam, taku nemeklēdams.
- – viņš nobrēcās, paķēra Persija pavadiņu un aizslāja.
- To dzirdot, govs uztrausās kājās un aizslāja prom pa dūmakaino pļavu ij neatskatījusies.