izdurt
izdurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izduru | izduram | izdūru | izdūrām | izduršu | izdursim |
| 2. pers. | izdur | izdurat | izdūri | izdūrāt | izdursi | izdursiet, izdursit |
| 3. pers. | izdur | izdūra | izdurs | |||
Pavēles izteiksme: izdur (vsk. 2. pers.), izduriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdurot (tag.), izduršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdurtu
Vajadzības izteiksme: jāizdur
1.Durot izveidot (kur caurumu).
2.Durot iznīcināt, nonāvēt (daudzas vai visas zivis).
2.1.Durot iznīcināt (parasti augus).
2.2.Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
3.Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ausī vai abās ausīs izdur caurumu, tāpat kā parastam auskaram.
- 2. Veseliem āboliem uzmanīgi izgriez vai ar speciālo nazīti izdur serdi.
- Runā blondīnes: - Es sev ausī vēl vienu caurumu izdūru!
- Ķēru ozola žuburus, deviņus turkus nositu, desmitiem žaunas izdūru.
- Un tam bija acis izdurtas un sašauti caurumi galvā, un izsisti zobi.