izpūt
izpūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpūstu | izpūstam | izpuvu | izpuvām | izpūšu | izpūsim |
| 2. pers. | izpūsti | izpūstat | izpuvi | izpuvāt | izpūsi | izpūsiet, izpūsit |
| 3. pers. | izpūst | izpuva | izpūs | |||
Pavēles izteiksme: izpūsti (vsk. 2. pers.), izpūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpūstot (tag.), izpūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpūtu
Vajadzības izteiksme: jāizpūst
1.Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
1.1.Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tai bija izpuvis gan jumts, gan griesti, gan grīda.
- Pa taisno zemē sarakti baļķēni, noteikti pie zemes cauri izpuvuši.
- Saņurkāta hūte un izpuvuši priekšzobi: vislabāk atmiņā iespiežas riebīgi skati.
- Arī nekvalitatīvā dēļu grīda, kurai pāri pārklāts linolejs, ir izpuvusi.
- Viens gals bija izpuvis un sabrucis, otrs turējās tīri labi.