izpušķot
izpušķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpušķoju | izpušķojam | izpušķoju | izpušķojām | izpušķošu | izpušķosim |
| 2. pers. | izpušķo | izpušķojat | izpušķoji | izpušķojāt | izpušķosi | izpušķosiet, izpušķosit |
| 3. pers. | izpušķo | izpušķoja | izpušķos | |||
Pavēles izteiksme: izpušķo (vsk. 2. pers.), izpušķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpušķojot (tag.), izpušķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpušķotu
Vajadzības izteiksme: jāizpušķo
1.Izrotāt, izgreznot.
2.Izskaistināti attēlot (kādu faktu, notikumu u. tml.).
3.Samākslot, izskaistināt (parasti daiļdarbu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet dienā izpušķotam kravas auto ar dziedātājām vajadzēja apbraukt vēlēšanu iecirkņus.
- Lūdzu, izpušķo palmu, drīz būs klāt Ziemassvētku vecītis!”
- Arī tās ir zaļu miršu izpušķotas, tātad – patiesi kāzas!
- Liec ta uz bļodas un izpušķo ar pomeranzēm un berbericēm.
- Tiesa, vēlāk atklājās, ka Aleksandras skaudrais stāsts ir izpušķota pasaciņa.