aizjozt2
aizjozt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizjožu | aizjožam | aizjozu | aizjozām | aizjozīšu | aizjozīsim |
| 2. pers. | aizjoz | aizjožat | aizjozi | aizjozāt | aizjozīsi | aizjozīsiet, aizjozīsit |
| 3. pers. | aizjož | aizjoza | aizjozīs | |||
Pavēles izteiksme: aizjoz (vsk. 2. pers.), aizjoziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizjožot (tag.), aizjozīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizjoztu
Vajadzības izteiksme: jāaizjož
1.Ātri, strauji aizskriet.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
1.2.Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Samsons nopūtās un aizjoza uz virtuvi gatavot lāceņu krēmu Krillebergas jaunkundzei.
- Bērni kā izbiedēti zaķi aizjoza pa ceļmalu, mazākais pat saišķi pameta.
- Un tie visi ir tuvāk nekā tas, uz kuru aizjoza Norvīds!
- Tad Dartanjans aizjoza uz pieliekamo un samaisīja kaut ko noslēpumainu.
- Un, paņēmuši žirafi, viņi aizjoza uz desu veikalu.