aizjoņot
aizjoņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizjoņoju | aizjoņojam | aizjoņoju | aizjoņojām | aizjoņošu | aizjoņosim |
| 2. pers. | aizjoņo | aizjoņojat | aizjoņoji | aizjoņojāt | aizjoņosi | aizjoņosiet, aizjoņosit |
| 3. pers. | aizjoņo | aizjoņoja | aizjoņos | |||
Pavēles izteiksme: aizjoņo (vsk. 2. pers.), aizjoņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizjoņojot (tag.), aizjoņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizjoņotu
Vajadzības izteiksme: jāaizjoņo
1.Joņojot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Joņot prom.
1.2.Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
1.3.pārnestā nozīmē Ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
1.4.pārnestā nozīmē Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties, aizskriet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas fantāzijās aizjoņoja visbaisākie skati, par kuriem pat draudzenēm neieminētos.
- Taču viņa domas jau aizjoņojušas sāņus, un teiktais paliek pusē.
- Aizjoņojusi uz savu skolu kā ugunsdzēsējs, izrakstīta no mājasgrāmatas.
- Kazu paklausības apmulsināts, suns aizjoņoja izzināt tālienē viedamos liedagus.
- Viņš tik ātri slidoja, ka visiem apkārt aizjoņoja.