izputināt
izputināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izputinu | izputinām | izputināju | izputinājām | izputināšu | izputināsim |
2. pers. | izputini | izputināt | izputināji | izputinājāt | izputināsi | izputināsiet, izputināsit |
3. pers. | izputina | izputināja | izputinās |
Pavēles izteiksme: izputini (vsk. 2. pers.), izputiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izputinot (tag.), izputināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izputinātu
Vajadzības izteiksme: jāizputina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
1.1.Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
2.Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izput (5).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- RG reaģē ar izputinātajiem mērķa atomiem uz pamatnes, veidojot savienojumu.
- Šīs bankas bankrots bija katastrofāls tautsaimniecībai un izputināja simtus tūkstošu personu.
- Ja laucinieks būs izputināts nabags, viņš pie mums nenāks.”
- Un, pirms likt tos maisā, tie ir labi jāizputina.
- Esmu bankrotējis, Rozenvalda kungs atmet ar roku, saimniecība izputināta.