izsvilpt
Lietojuma biežums :
izsvilpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri