izsvilpot
izsvilpot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izsvilpoju | izsvilpojam | izsvilpoju | izsvilpojām | izsvilpošu | izsvilposim |
2. pers. | izsvilpo | izsvilpojat | izsvilpoji | izsvilpojāt | izsvilposi | izsvilposiet, izsvilposit |
3. pers. | izsvilpo | izsvilpoja | izsvilpos |
Pavēles izteiksme: izsvilpo (vsk. 2. pers.), izsvilpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsvilpojot (tag.), izsvilpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsvilpotu
Vajadzības izteiksme: jāizsvilpo
1.Svilpojot radīt (skaņas).
2.parasti formā: trešā persona; lieto: pareti Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
2.1.Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut gan — nē, es neesmu viens, blakus soļo Ģedis un izsvilpo kādu no saviem Viļņas rondo.
- Ģedis runāja šo un to, slapjajā alejā uzlasīja akmentiņus un meta pa tumšajiem koku stumbriem, izsvilpodams nepazīstamas melodijas.
- Tramīgi skatoties apkārt, viņš caur izvirzītajiem priekšzobiem gandrīz izsvilpo vārdus par " Bībeli kā visu laiku labāko literatūras gabalu".
- Brigida mācēja izsvilpot tikai vienu skaņu – tas bija vārgs, nespodrs “ ū-ū”, par kuru visi putni smējās, un pēc pāris mēģinājumiem viņa vispār atteicās svilpot.
- Šēmass Mazais kaut kā tika ar šo ķibeli galā, iemācoties izsvilpot viņu melodijas, bet arī tad putni bēra savus vārdus tik ātri, ka viņš nekā nespēja tikt tiem līdzi.