izsvilpt
izsvilpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsvilpju | izsvilpjam | izsvilpu | izsvilpām | izsvilpšu | izsvilpsim |
| 2. pers. | izsvilp | izsvilpjat | izsvilpi | izsvilpāt | izsvilpsi | izsvilpsiet, izsvilpsit |
| 3. pers. | izsvilpj | izsvilpa | izsvilps | |||
Pavēles izteiksme: izsvilp (vsk. 2. pers.), izsvilpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsvilpjot (tag.), izsvilpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsvilptu
Vajadzības izteiksme: jāizsvilpj
1.Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
2.lieto: pareti Izsvilpāt (1).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pedagogi centās izsvilpt Straujumu, tomēr viņa nepadevās un turpināja uzrunu.
- Līdzjutēji tobrīd viņu pamatīgi izsvilpa un nereaģēja uz francūža aicinājumiem nomierināties.
- Kaut arī hokeja fani Šleseru izsvilpa, viņš tika pamanīts.
- Nenosodu tos cilvēkus, kas A.Bērziņu pie Saeimas izsvilpa.
- Taču negribētu sevi novērtēt tik zemu, ka es tagad būtu izsvilpts vai nevienam nevajadzīgs.