izsvilt
izsvilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsvilstu | izsvilstam | izsvilu | izsvilām | izsvilšu | izsvilsim |
| 2. pers. | izsvilsti | izsvilstat | izsvili | izsvilāt | izsvilsi | izsvilsiet, izsvilsit |
| 3. pers. | izsvilst | izsvila | izsvils | |||
Pavēles izteiksme: izsvilsti (vsk. 2. pers.), izsvilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsvilstot (tag.), izsvilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsviltu
Vajadzības izteiksme: jāizsvilst
1.Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam; izdegt.
2.apvidvārds Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas izsvilst savainodams, zaudēdams cīņā ar laiku. “
- Visas drēbes un veļa man bija nolieta ar parafīnu, bet segā pat izsvila caurums," stāsta Keises kundze, bet tagad „ ar lielu karu un naidu" elektrība pieslēgta.
- Velns, izsvilis caurums.
- lūk , viņš , versmē izsvilis , kļuva žilbinoši balts un notecēja pār sagumušo Aleksandru Iva noviču pelnainā straumē
- Aizmugurējo skaļruņu pastūzim kaut kas izsvilis vai galva ar defektu?