aiztriekt

Lietojuma biežums :

aiztriekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās.

1.1.nepabeigtas darbības nozīme Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt.

1.2.Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.

1.3.Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.

1.4.pārnestā nozīmē Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt.

1.5.pārnestā nozīmē Aizpūst, aizdzīt (ko) — par stipru vēju.

2.Ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).

3.lieto: reti Ļoti spēcīgi grūžot, aizvērt; aizcirst, aizsist.

Stabili vārdu savienojumiAizdzīt ratā (arī ellē).

Avoti: LLVV, MLVV

Korpusa piemēri