aiztrīcēt
aiztrīcēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztrīcu | aiztrīcam | aiztrīcēju | aiztrīcējām | aiztrīcēšu | aiztrīcēsim |
| 2. pers. | aiztrīci | aiztrīcat | aiztrīcēji | aiztrīcējāt | aiztrīcēsi | aiztrīcēsiet, aiztrīcēsit |
| 3. pers. | aiztrīc | aiztrīcēja | aiztrīcēs | |||
Pavēles izteiksme: aiztrīci (vsk. 2. pers.), aiztrīciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztrīcot (tag.), aiztrīcēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztrīcētu
Vajadzības izteiksme: jāaiztrīc
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No viņas dvēslē aiztrīc daža stīga,