sapūdēt
sapūdēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapūdēju | sapūdējam | sapūdēju | sapūdējām | sapūdēšu | sapūdēsim |
| 2. pers. | sapūdē | sapūdējat | sapūdēji | sapūdējāt | sapūdēsi | sapūdēsiet, sapūdēsit |
| 3. pers. | sapūdē | sapūdēja | sapūdēs | |||
Pavēles izteiksme: sapūdē (vsk. 2. pers.), sapūdējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapūdējot (tag.), sapūdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapūdētu
Vajadzības izteiksme: jāsapūdē
1.Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš tevi iztukšo un iesēj šaubas, sapūdētā tumsas augsnē.
- Šīs vasaras izskaņā Dabas māte sadomājusi sapūdēt visu, ko vien var.
- Ja ne, tad draudēs sapūdēt pie baltajiem lāčiem...
- Tikai reizēm atmiņas izstrāvoja smeldzi kā dzeloņa sapūdēta miesa.
- Vietām sastopamas oranžīgās fuzariālās puves pazīmes un jau iepriekš iebojātās galviņas sapūdē dārzeņu slapjā puve.