sapūdēt
Lietojuma biežums :
sapūdēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri