izlūgties
Lietojuma biežums :
izlūgties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Lūgties, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
Saistītās nozīmesizprasīt, pielūgt.
2.transitīvs Ļoti lūgties (ko).
2.1.Ļoti lūgties (cilvēku).
3.Ilgāku laiku, daudz lūgties.
4.Lūdzoties saņemt atļauju iziet (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri