izlūgt
Lietojuma biežums :
izlūgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
Saistītās nozīmesizprasīt, pielūgt.
2.lieto: reti Lūdzot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
3.apvidvārds Uzlūgt, uzaicināt (ciemos, viesībās).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri