izlūgt
izlūgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlūdzu | izlūdzam | izlūdzu | izlūdzām | izlūgšu | izlūgsim |
| 2. pers. | izlūdz | izlūdzat | izlūdzi | izlūdzāt | izlūgsi | izlūgsiet, izlūgsit |
| 3. pers. | izlūdz | izlūdza | izlūgs | |||
Pavēles izteiksme: izlūdz (vsk. 2. pers.), izlūdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlūdzot (tag.), izlūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlūgtu
Vajadzības izteiksme: jāizlūdz
1.Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
2.lieto: reti Lūdzot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
3.apvidvārds Uzlūgt, uzaicināt (ciemos, viesībās).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katrīna lūdzās Matrjonu apžēlot, bet izlūdza vienīgi pēriena cirtienu skaita samazināšanu.
- lai no Eiropas vēlreiz izlūgtos finansējumu Olaines attīrīšanai.
- Un tavu roku izlūgtu no mirušiem.”
- Es visu pēdīgo gadu strādāju Joe istabā priekš viņa, viņam laba vēlēdama un izlūgdama.
- 265. Prāvas, kuru priekšmets ir svarīgs un vērtīgs un kuras var būt saistītas ar lieliem izdevumiem, kā ari tādas, kuru iznākumu grūti paredzēt, aizbildnis var uzsākt nepilngadīgā vietā, iepriekš izlūdzot bāriņtiesas piekrišanu un vajadzīgos norādījumus.