izkaukt
izkaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkaucu | izkaucam | izkaucu | izkaucām | izkaukšu | izkauksim |
| 2. pers. | izkauc | izkaucat | izkauci | izkaucāt | izkauksi | izkauksiet, izkauksit |
| 3. pers. | izkauc | izkauca | izkauks | |||
Pavēles izteiksme: izkauc (vsk. 2. pers.), izkauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkaucot (tag.), izkaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkauktu
Vajadzības izteiksme: jāizkauc
1.parasti formā: trešā persona Kaucot radīt (skaņas) – piemēram, par suni, vilku.
2.Izkliegt kaucošā balsī.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa grib kliegt, raudāt, izkaukt to sāpi laukā.
- Viņa izkauktu savas sāpes līdz vēmienam, līdz bezsamaņai, jo viņai bez žēlastības plēš dzīvu miesu no kauliem nost.
- 1330. gadā Rīgas bīskaps izkauca no Romas Pāvesta anatēmu saviem konkurentiem — ordenim.
- Turpmāk viņa, asarām šķīstot un degunam pilot, spieda pedāli ikreiz, kad viņš izbļāva vai drīzāk — izkauca - spied!
- Uzrakstīju projektu Kultūrkapitāla fondam, izkaucu rekomendācijas ( Zigmunds Skujiņš nepiekrita, nācās iztikt ar Rakstnieku savienību — biju spiests nomaksāt iekrājušos biedra naudas parādu).