izkašņāt
izkašņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkašņāju | izkašņājam | izkašņāju | izkašņājām | izkašņāšu | izkašņāsim |
| 2. pers. | izkašņā | izkašņājat | izkašņāji | izkašņājāt | izkašņāsi | izkašņāsiet, izkašņāsit |
| 3. pers. | izkašņā | izkašņāja | izkašņās | |||
Pavēles izteiksme: izkašņā (vsk. 2. pers.), izkašņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkašņājot (tag.), izkašņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkašņātu
Vajadzības izteiksme: jāizkašņā
1.Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
2.Kašņājot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
3.Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tātad vienu gadu ravējam virspusēji pa tukšo, neļaujot kaķim izkašņāt.
- Izkašņāju no zemes, paostīju — smaržoja tikpat gardi — un noriju.
- Dzīvnieki spēj izkašņāt barību un nenosalt pat visdramatiskākajos apstākļos.
- Viņas es pagalmā nelaižu, jo viņas izkašņā puķes.
- Un zemnieks, kura pagalmu izkašņājušas kaimiņa vistas, glumīgi titināja: " Tiesa, viņš, kungs, ir cūka, kolektīvisma ienaidnieks, augons uz mana ģimenes dārziņa dobes."