izkašāt
izkašāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkašāju | izkašājam | izkašāju | izkašājām | izkašāšu | izkašāsim |
| 2. pers. | izkašā | izkašājat | izkašāji | izkašājāt | izkašāsi | izkašāsiet, izkašāsit |
| 3. pers. | izkašā | izkašāja | izkašās | |||
Pavēles izteiksme: izkašā (vsk. 2. pers.), izkašājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkašājot (tag.), izkašāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkašātu
Vajadzības izteiksme: jāizkašā
1.Izkašņāt1.
2.Izkašņāt2.
3.Izkašņāt3.
4.Izkasīt (piemēram, uzrakstu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai izvilinātu no augsnes kukaiņus, degunlācītis zemē izkašā nelielu bedrīti.
- Līdzko cilvēks pamet dobi, tas izkašā sēklas un apēd tās.
- Iedobi, kurā pēc tam ievij kausveida ligzdu, izkašā tēviņš.
- Burvis dzīvojis sūnās izkašātā bedrē un pārticis no turpat zemē atrastām saknītēm.
- Mīkstā smilšakmens iezī Alpu vārna alu spēj izkašāt pati.