izkaukt
Lietojuma biežums :
izkaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Kaucot radīt (skaņas) — piemēram, par suni, vilku.
2.Izkliegt kaucošā balsī.
3.sarunvaloda Izlūgties1, izkaulēt2, dažkārt arī raudot.
Saistītās nozīmesizlūgt, izlūgties, izprasīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri