izkaukties
izkaukties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkaucos | izkaucamies | izkaucos | izkaucāmies | izkaukšos | izkauksimies |
| 2. pers. | izkaucies | izkaucaties | izkaucies | izkaucāties | izkauksies | izkauksieties, izkauksities |
| 3. pers. | izkaucas | izkaucās | izkauksies | |||
Pavēles izteiksme: izkaucies (vsk. 2. pers.), izkaucieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkaucoties (tag.), izkaukšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkauktos
Vajadzības izteiksme: jāizkaucas
1.parasti formā: trešā persona Ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa laikam nevarētu te strādāt, vai arī trīsreiz dienā skrietu uz mežu izkaukties.
- Mežā neviena netraucēts izkaucies , es spēju , mājās pārnācis , runāt ar saviem ļaudīm
- Tu vēlies izkaukties un izdabūt lietus mākoni laukā no sevis tieši tad.
- Kuģis pienācis krietni agrāk, tāpēc tā tvaika svilpe krietni vien izkaucas, kamēr atsauc cēlājus krastā.
- Tu izraudies, izkaucies.