aizļepatot
aizļepatot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizļepatoju | aizļepatojam | aizļepatoju | aizļepatojām | aizļepatošu | aizļepatosim |
| 2. pers. | aizļepato | aizļepatojat | aizļepatoji | aizļepatojāt | aizļepatosi | aizļepatosiet, aizļepatosit |
| 3. pers. | aizļepato | aizļepatoja | aizļepatos | |||
Pavēles izteiksme: aizļepato (vsk. 2. pers.), aizļepatojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizļepatojot (tag.), aizļepatošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizļepatotu
Vajadzības izteiksme: jāaizļepato
1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
1.1.Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc maltītes ezis esot apbrīnojami veikli aizļepatojis prom.
- “Tas nav produktīvi,” viņš noblēja, bet Lūsija sarāva uz augšu halātu, atklādama milzīgas bumbierenes, un sāka dejot, kamdēļ Saimons, kurš atradās maniakālās depresijas zemākajā punktā, sāka raudāt, kamdēļ Margarēta sāka šūpoties, kamdēļ Negantais Bils, jau sagatavojis nūju un trakokreklu, iebrāzās iekšā, kamēr Dr. Ābels, kura ausu ļipiņas jau dega kā bremžu ugunis, aizļepatoja prom.
- No sviklu vagas iztrūkās, stāvus palēcās gaisā un uz mežu aizļepatoja tramīgs garausis.
- Pagāja vēl kādas 10 minūtes, līdz tā pati meitene smaidīdama aizļepatoja apmeklētājiem slēgtajā zonā un pēc brīža atļepatoja ar visu manu kastīti.
- Meitene apskatīja papīrus, aizļepatoja tos atrādīt, atļepatoja ar tiem atpakaļ, atdeva manās gaidīšanas svētku nogurdinātajās roķelēs, un paziņoja, ka kastīte tūdaliņ atnāks.