aizdauzīties
aizdauzīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdauzos | aizdauzāmies | aizdauzījos | aizdauzījāmies | aizdauzīšos | aizdauzīsimies |
| 2. pers. | aizdauzies | aizdauzāties | aizdauzījies | aizdauzījāties | aizdauzīsies | aizdauzīsieties, aizdauzīsities |
| 3. pers. | aizdauzās | aizdauzījās | aizdauzīsies | |||
Pavēles izteiksme: aizdauzies (vsk. 2. pers.), aizdauzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdauzoties (tag.), aizdauzīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdauzītos
Vajadzības izteiksme: jāaizdauzās
Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reiz viņa tā bija pat aizdauzījusies līdz pašai Turcijai un Ēģiptei.
- Kornēlija: Kur tu vakar biji aizdauzījies, Latgalē?
- Mēs jau tāpēc ar tēvu braucām, bet dakteris sazin kur aizdauzījies, gaidījām un tā arī palikām uz to mītiņu.
- Viņa tēvs bija dienējis strēlniekos, pēc Krievijas revolūcijas no Murmanskas aizdauzījies līdz pašai Vladivostokai un Latvijā pārbraucis jau pēc neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanas.
- Autbreds ir piedzimis dižciltīgai dalmācietei, kad viņa pēc veltām saimnieku pūlēm sapārot viņu ar atbilstošu sugas suni, pēkšņi ieskatījusies kādā klaidonī un aizdauzījusies kopā ar klaiņojošu suņu baru.