noputēt2
noputēt apvidvārds
1.Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot maksājumus, parādus); izputēt.
1.1.Aiziet bojā (par materiālām vērtībām).
2.Ilgstošas lietošanas rezultātā sagrūt, sabrukt (par celtnēm); nolietoties (par priekšmetiem).
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr tikai drīz rietēt gatavā saule pāri upei mirdzinājās noputējušajās rūtīs.
- Caur noputējušo logu bija saskatāms, ka iekšā gāja ŅIGU ŅEGU!
- Viņš ielika noputējušo aparātu atpakaļ biksēs un piemiedza Rižijam ar aci.
- Un te nu viņi ir — noguruši, noputējuši, novājējuši.
- Atceries, ka ne tikai redzamā, priekšējā daļa žalūzijām ir noputējusi.