noputināt
noputināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | noputinu | noputinām | noputināju | noputinājām | noputināšu | noputināsim |
2. pers. | noputini | noputināt | noputināji | noputinājāt | noputināsi | noputināsiet, noputināsit |
3. pers. | noputina | noputināja | noputinās |
Pavēles izteiksme: noputini (vsk. 2. pers.), noputiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noputinot (tag.), noputināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noputinātu
Vajadzības izteiksme: jānoputina
1.Putinot (ko), putot (kam), pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas (ar to).
1.1.Pārklāt ar ko tādu, kas put.
1.2.Putinot pārklāt (ko) – par sniegu.
2.lieto: reti Notīrīt (no kā ko tādu, kas put).
2.1.Atbrīvot no kā tāda, kas put.
3.apvidvārds Noņemt putas no viruma.
Avoti: LLVV, VV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja pa ielu brauc automašīnas, arī gājēji tiek noputināti no galvas līdz kājām.
- Latviešu valodas adjektīviem gan o-, gan jo-celma forma tautasdziesmās lietota ar to pašu nozīmi 'žēls", lielākoties savienojumā ar substantīvu asariņa, taču ir sastopami arī citi vārdu savienojumi, piemēram, gaužu ( gaudu) dziesmu, gaužas noputinās, gaudu vārdu.
- (Ienāk S a r m a lēniem soļiem, sabrukusi, rokā tura saburzītu drāniņu, kuru glauda un noputina.)
- (Paceļ cepuri rūpīgi un noputina, s k r o d e r s palīdz; A n d ē l s tam met ar roku, lai aizietu, s k r o d e r s atvelkas uz durvīm.)
- Smalkais sniegs noputināja mājas jumtus