noputot
noputot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noputoju | noputojam | noputoju | noputojām | noputošu | noputosim |
| 2. pers. | noputo | noputojat | noputoji | noputojāt | noputosi | noputosiet, noputosit |
| 3. pers. | noputo | noputoja | noputos | |||
Pavēles izteiksme: noputo (vsk. 2. pers.), noputojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noputojot (tag.), noputošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noputotu
Vajadzības izteiksme: jānoputo
1.Noņemt putas (parasti buljonam, sīrupam).
2.lieto: reti Notraipīt ar putām.
3.apvidvārds Pārklāties ar putām.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzvāra, noputo un vāra uz nelielas uguns līdz gaļa gatava.
- Visas sastāvdaļas liek katlā un vāra, ik pa laikam noputojot.
- Gaļu noputojot vāra mīkstu, tad izņem no katla.
- Katlā liek sagrieztu cauraugušo gaļu, aplej ar ūdeni, uzvāra, noputo.
- Kad ūdens vārās, gaļu noputo, noregulē minimālu karstumu un turpina vārīt.