noputēt1
noputēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noputu | noputam | noputēju | noputējām | noputēšu | noputēsim |
| 2. pers. | noputi | noputat | noputēji | noputējāt | noputēsi | noputēsiet, noputēsit |
| 3. pers. | noput | noputēja | noputēs | |||
Pavēles izteiksme: noputi (vsk. 2. pers.), noputiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noputot (tag.), noputēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noputētu
Vajadzības izteiksme: jānoput
1.Pārklāties ar ko tādu, kas put.
2.parasti formā: trešā persona Īsu brīdi putēt un pārstāt putēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr tikai drīz rietēt gatavā saule pāri upei mirdzinājās noputējušajās rūtīs.
- Caur noputējušo logu bija saskatāms, ka iekšā gāja ŅIGU ŅEGU!
- Viņš ielika noputējušo aparātu atpakaļ biksēs un piemiedza Rižijam ar aci.
- Un te nu viņi ir — noguruši, noputējuši, novājējuši.
- Atceries, ka ne tikai redzamā, priekšējā daļa žalūzijām ir noputējusi.