nopūt
nopūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopūstu | nopūstam | nopuvu | nopuvām | nopūšu | nopūsim |
| 2. pers. | nopūsti | nopūstat | nopuvi | nopuvāt | nopūsi | nopūsiet, nopūsit |
| 3. pers. | nopūst | nopuva | nopūs | |||
Pavēles izteiksme: nopūsti (vsk. 2. pers.), nopūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopūstot (tag.), nopūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopūtu
Vajadzības izteiksme: jānopūst
Sapūstot atdalīties nost.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja iespraudīs dziļāk, saknes var nopūt, tāpēc esi vērīgs!
- Sienā ir apaļais baļķis, un visa tā priekšpuse ir nopuvusi.
- Šķita, ka dzīvību var nopūst kā sveci,” atzīst Sarmīte.
- Iestādot alveju pārāk dziļi podā, apakšējās lapas var nopūt.
- Pirms matu lociņa taisīšanas, pāris izvēlētos materiālus nopūt ar krāsu aerosolu.