nopūte
nopūte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nopūte | nopūtes |
Ģen. | nopūtes | nopūšu |
Dat. | nopūtei | nopūtēm |
Akuz. | nopūti | nopūtes |
Lok. | nopūtē | nopūtēs |
Darbība, process → nopūst1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, ja ir dzimšanas diena un es nopūšu 30 svecītes?
- Es nopūšu sauli un ieeju atpakaļ ēnā.
- Tu nopūti putekļus no veca fotogrāfiju albuma, tas bija pirms desmit gadiem un tā gan nebija mūsu sacerēta dziesma.
- Nopūšu sevi ar pretodu aerosolu, Edmundu un Ivaru arī.