nopūta
nopūta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nopūta | nopūtas |
Ģen. | nopūtas | nopūtu |
Dat. | nopūtai | nopūtām |
Akuz. | nopūtu | nopūtas |
Lok. | nopūtā | nopūtās |
Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
Stabili vārdu savienojumiIzspiest nopūtu. Nopūtu namiņš.
- Izspiest nopūtu kolokācija — 1. Liekuļoti nopūsties2. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nopūšas
- Nopūtu namiņš sarunvaloda, humoristiska ekspresīvā nokrāsa, idioma — ateja
Avoti: LLVV, Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ļauj viņam reaģēt ar žestu, mīmiku, nopūtu un vārdiem.
- Apaļa ir viņas nopūta un skatiens, tāpat arī viņa pati.
- Es Tevi, mana dārgā Stasele, mīlēšu līdz pēdējai nopūtai.
- Koka ripas nopūtām ar dezinfekcijas līdzekli,” stāsta Ulrika Britāne.
- Vai man tikai tā likās vai arī Henriks patiešām izdvesa nopūtu?