nopūst
Lietojuma biežums :
nopūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē; pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) — parasti par vēju.
1.2.Pūšot novirzīt nost (no kā) — parasti par vēju.
1.3.Pūšot atdalīt nost (parasti par vēju).
2.Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu; pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju).
3.parasti formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju).
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
4.Pūšot pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
4.1.Nosmidzināt (ar ko).
5.Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu).
5.1.intransitīvs Tiekot darbinātam, parasti ar gaisa strāvu, radīt un pārstāt radīt skaņu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri