nopurpināt
nopurpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopurpinu | nopurpinām | nopurpināju | nopurpinājām | nopurpināšu | nopurpināsim |
| 2. pers. | nopurpini | nopurpināt | nopurpināji | nopurpinājāt | nopurpināsi | nopurpināsiet, nopurpināsit |
| 3. pers. | nopurpina | nopurpināja | nopurpinās | |||
Pavēles izteiksme: nopurpini (vsk. 2. pers.), nopurpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopurpinot (tag.), nopurpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopurpinātu
Vajadzības izteiksme: jānopurpina
Purpinot noteikt, pateikt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Nav labi dzīties pakaļ ārzemju modei, — piesmakušais nopurpināja.
- – Ļoti jauki kucēni, misis Dūlij, – es nopurpināju.
- - joprojām neko nesaprazdams, nopurpināja Jefrosims, taču nepiekāpās.
- — pabāzdams pretim Inokentijam Krasinam apliecību, lietišķi nopurpināja viens no iebrucējiem.
- Labu brīdi neviens neatbildēja, pēc tam nikna balss nopurpināja: