izdelverēt
izdelverēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdelverēju | izdelverējam | izdelverēju | izdelverējām | izdelverēšu | izdelverēsim |
| 2. pers. | izdelverē | izdelverējat | izdelverēji | izdelverējāt | izdelverēsi | izdelverēsiet, izdelverēsit |
| 3. pers. | izdelverē | izdelverēja | izdelverēs | |||
Pavēles izteiksme: izdelverē (vsk. 2. pers.), izdelverējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdelverējot (tag.), izdelverēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdelverētu
Vajadzības izteiksme: jāizdelverē
Nevienādi soļojot, klūpot, iziet, iznākt.
Avoti: LLVV