nomirdināt
nomirdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomirdinu | nomirdinām | nomirdināju | nomirdinājām | nomirdināšu | nomirdināsim |
| 2. pers. | nomirdini | nomirdināt | nomirdināji | nomirdinājāt | nomirdināsi | nomirdināsiet, nomirdināsit |
| 3. pers. | nomirdina | nomirdināja | nomirdinās | |||
Pavēles izteiksme: nomirdini (vsk. 2. pers.), nomirdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomirdinot (tag.), nomirdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomirdinātu
Vajadzības izteiksme: jānomirdina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
2.Panākt, parasti ar medikamentiem, ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejūtīga.
3.apvidvārds Būt klāt nāves brīdī un aizvērt nomirušā acis.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- gaidas pēc savas valsts – tās nav tik viegli nomirdināmas.
- Laiks un pasaule vai varbūt ierēdņa Brontes smīns bija nomirdinājuši Florences zvēru, iekšējo sašķeltību.
- Nevar tās pa ziemu badā nomirdināt!
- Sliekas nemaz nevar nomirdināt.
- Nāves sods tika paredzēts arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības, piemēram, ja ārsts tīši vai netīši kādu nomirdinājis.