aizslūtēt
aizslūtēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizslūtēju | aizslūtējam | aizslūtēju | aizslūtējām | aizslūtēšu | aizslūtēsim |
2. pers. | aizslūtē | aizslūtējat | aizslūtēji | aizslūtējāt | aizslūtēsi | aizslūtēsiet, aizslūtēsit |
3. pers. | aizslūtē | aizslūtēja | aizslūtēs |
Pavēles izteiksme: aizslūtē (vsk. 2. pers.), aizslūtējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizslūtējot (tag.), aizslūtēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizslūtētu
Vajadzības izteiksme: jāaizslūtē
Aiziet, velkot kājas.
Avoti: EH