aizsmakt
aizsmakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsmoku | aizsmokam | aizsmaku | aizsmakām | aizsmakšu | aizsmaksim |
| 2. pers. | aizsmoc | aizsmokat | aizsmaki | aizsmakāt | aizsmaksi | aizsmaksiet, aizsmaksit |
| 3. pers. | aizsmok | aizsmaka | aizsmaks | |||
Pavēles izteiksme: aizsmoc (vsk. 2. pers.), aizsmociet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsmokot (tag.), aizsmakšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsmaktu
Vajadzības izteiksme: jāaizsmok
1.Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
1.1.Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
1.2.Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
2.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Tāds, kam nav skanīguma; tāds, kam nav toņa tīrības (par skaņām, skaņu avotiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man patīk tās aizsmakušās, drusku nodzertās un nopīpētās vīriešu balsis.
- - viņš aizsmakušā balsī jautāja, pamanījis mani krāmējamies viņa datorsomā.
- — austiņās atskanēja aizsmakusi snaiperu grupas vadītāja balss ar venēciešu akcentu.
- Es mazliet nomierinājos, varbūt tāpēc, ka šobrīd aizsmakušais klusēja.
- – Man jāsatiek abats, – pēkšņi paziņoja vīrs aizsmakušā balsī.