aizsmēķēt
aizsmēķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
1.1.intransitīvs
1.2.Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri