aizsmēķēt
aizsmēķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsmēķēju | aizsmēķējam | aizsmēķēju | aizsmēķējām | aizsmēķēšu | aizsmēķēsim |
| 2. pers. | aizsmēķē | aizsmēķējat | aizsmēķēji | aizsmēķējāt | aizsmēķēsi | aizsmēķēsiet, aizsmēķēsit |
| 3. pers. | aizsmēķē | aizsmēķēja | aizsmēķēs | |||
Pavēles izteiksme: aizsmēķē (vsk. 2. pers.), aizsmēķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsmēķējot (tag.), aizsmēķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsmēķētu
Vajadzības izteiksme: jāaizsmēķē
1.Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
1.1.intransitīvs
1.2.Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa gausi aizsmēķēja, nožāvājās un tikai tad pacēla tālruņa klausuli.
- — Lolita nervozi aizsmēķēja un izklāja manā priekšā divus audekla tīstokļus.
- Es apsēdos pie virtuves galda, aizsmēķēju un raudzījos meitas kustībās.
- Es redzēju, kā viņa apstājas pirms skolas apstādījumiem un aizsmēķē.
- Viņa pasniedza mums katram pa vienai, un visi trīs aizsmēķējām.