aizputeņot
aizputeņot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizputeņoju | aizputeņojam | aizputeņoju | aizputeņojām | aizputeņošu | aizputeņosim |
| 2. pers. | aizputeņo | aizputeņojat | aizputeņoji | aizputeņojāt | aizputeņosi | aizputeņosiet, aizputeņosit |
| 3. pers. | aizputeņo | aizputeņoja | aizputeņos | |||
Pavēles izteiksme: aizputeņo (vsk. 2. pers.), aizputeņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizputeņojot (tag.), aizputeņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizputeņotu
Vajadzības izteiksme: jāaizputeņo
2.intransitīvs Puteņojot attālināties.
2.1.pārnestā nozīmē Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dziļo ieleju kalnu starpā aizputeņos smiltis, un pēc gadu tūkstošiem kāds brīnīsies – kas šeit ir bijis?
- Ir aizputeņojis janvāris, pirmais šī gada mēnesis.
- Ziemā pat ķivere uzlikta, sak, lai neaizputeņo modro skatienu.