aizputināt
Lietojuma biežums :
aizputināt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.transitīvs Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
1.1.Putinot piepildīt (ar sniegu), nolīdzināt (piemēram, bedres, pēdas).
2.transitīvs Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) — parasti par vēju.
4.intransitīvs; lieto: reti Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri