aizpūžņot
aizpūžņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizpūžņoju | aizpūžņojam | aizpūžņoju | aizpūžņojām | aizpūžņošu | aizpūžņosim |
| 2. pers. | aizpūžņo | aizpūžņojat | aizpūžņoji | aizpūžņojāt | aizpūžņosi | aizpūžņosiet, aizpūžņosit |
| 3. pers. | aizpūžņo | aizpūžņoja | aizpūžņos | |||
Pavēles izteiksme: aizpūžņo (vsk. 2. pers.), aizpūžņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizpūžņojot (tag.), aizpūžņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizpūžņotu
Vajadzības izteiksme: jāaizpūžņo
Pūžņojot tikt pārklātam, aizpildītam ar strutām, pūžņiem.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad pirmo reizi viņu ieraudzīju , sunim bija ļoti iekaisušas ausis , aizpūžņojušas un iekaisušas acis
- Vairākiem dzīvniekiem ir redzamas aizpūžņojušas un izpuvušas acis, iekaisušas plēstas brūces.
- Taču pa pieturas nojumes apakšu izspraucas mazītiņš nieks ar aizpūžņojošām acīm – tizliņš un izkāmējis.
- Viņi stāstīja, ka esmu bijusi vienas kraupās, acis aizpūžņojušas, seja noklāta izsitumiem.