aizvicot
aizvicot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizvicoju | aizvicojam | aizvicoju | aizvicojām | aizvicošu | aizvicosim |
| 2. pers. | aizvico | aizvicojat | aizvicoji | aizvicojāt | aizvicosi | aizvicosiet, aizvicosit |
| 3. pers. | aizvico | aizvicoja | aizvicos | |||
Pavēles izteiksme: aizvico (vsk. 2. pers.), aizvicojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizvicojot (tag.), aizvicošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizvicotu
Vajadzības izteiksme: jāaizvico
Ātri aiziet.
Avoti: EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad Karmenei apnika piemājas pļavu zāle, viņa, nevienam neredzot, izlavījās no kūts un aizvicoja uz kādu meža pļavu brokastīs vai pusdienās.
- Ģirts strauji aizvico un atgriežas ar medaļu bunti un diviem baltiem rotaļu lāčiem.
- Pārvaldnieka dēls brīdi vēl pakavējās, it kā žēlojošu skatu raudzīdamies sirmajā galvā, tad arī aizskrēja prom, Priekšsēža dēlam sekodams, ieniruši biezajā krūmu pudurā, kas auga gar sētu, tie, tikai manis novēroti, pārlēca sētai pāri un pa mazo ejiņu, kas veda gar Mūsu ēku un kuŗā, kā es jau agrāk sestdienās biju novērojis, skolas bērniem bija stingri aizliegts kāju spert, aizvicoja prom uz Mūsu ēkas aizmuguri – uz būvlaukumu.
- Šveices īrs novēl labu skrējienu, un mēs aizvicojam.
- Bet redz kur garām aizvico smaidīgs Māris!