aizkāpt
aizkāpt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkāpju | aizkāpjam | aizkāpu | aizkāpām | aizkāpšu | aizkāpsim |
| 2. pers. | aizkāp | aizkāpjat | aizkāpi | aizkāpāt | aizkāpsi | aizkāpsiet, aizkāpsit |
| 3. pers. | aizkāpj | aizkāpa | aizkāps | |||
Pavēles izteiksme: aizkāp (vsk. 2. pers.), aizkāpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkāpjot (tag.), aizkāpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkāptu
Vajadzības izteiksme: jāaizkāpj
1.intransitīvs Kāpjot, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
2.sarunvaloda Aiziet (kur, pie kā u. tml).
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gailis pa tam bija aizkāpis prom no Očas klēpja.
- Gan aizkāpis, gan pārkāpis un — kaut vai kas!
- vienkārši, lai velns dara darbus, mēs aizkāptu.
- – Ej vien. Man tad būs jāaizkāpj uz trešo bataljonu, jo Levickis šodien atkal pie pirmā.
- Cēli aizkāpa bārdainis.